Drošs mazuļa miegs – pamatnoteikumi, kurus nevar ignorēt

Šodien, kad pasaule ar pogas nospiešanu un informācijas plūsma, gan pozitīva, gan negatīva, plūst cauri visām ierīcēm – televīzijai, radio, internetam telefonā, darba datorā vai mājās, topošajām un esošajām māmiņām. ir tūkstoš reižu vairāk iemeslu uztraukties par visiem iespējamiem vai iedomātiem draudiem. Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (SIDS) ir viens no nebeidzamas satraukuma avotiem jaunajām māmiņām. Cilvēka daba jau tā ir iekārtota, ka mēs baidāmies no tā, ko nezinām vai ko nevaram kontrolēt, un SKMS tāds ir, par to ir par maz informācijas, zinātnieki, lai cik pēta, nevar atbildēt kāpēc veseli mazuļi, kuriem nebija skaidru traucējumu vai simptomu, miega laikā pārtrauc elpošanu.

Pastāv vairākas hipotēzes, kas anatomiskas izmaiņas (sirds, smadzenes) vai ilgstoša psihoemocionālā stresa ietekmi uz mazuli saista ar sindroma izpausmi, taču patiesībā neviena no tām nav pamatota un zinātniski apstiprināta. Tomēr, analizējot SCSM gadījumus, ārsti izceļ mazuļus, kuriem ir lielāks risks saslimt ar SCSM: zems dzimšanas svars, dzimšanas pirms 39 nedēļām, mātes vecums līdz 20 (dažos gadījumos līdz 17) gadiem, iepriekšējs SCMS gadījums. ģimenē dzimums (puikas no SKMS nāves biežāk), mātes smēķēšana, alkohola, narkotiku lietošana, dzemdības ziemā, smēķēšana istabās, kur guļ mazulis, gulēšana vienā gultā ar vecākiem.

Ir ļoti svarīgi, lai māmiņas neuztraucas par mazuļu miegu, bet gan rūpējas par bērna miega drošību, iepazīstas ar droša miega noteikumiem un stingri tos ievēro. Viens no svarīgākajiem un elementārākajiem ieteikumiem – mazulis jāiemidzina uz muguras. 1993. gadā ASV tika uzsākta kampaņa "Back to sleep", kuras laikā māmiņas tika mudinātas iemidzināt mazuļus uz muguras. Tiek uzskatīts, ka šis pasākums ir krasi samazinājis SIDS skaitu no 4700 zīdaiņiem gadā līdz 2063 2000. gadā. Statistika parasti tiek sniegta skaitļos uz 1000 dzīvi dzimušajiem: Anglijā un Velsā - 0,31; Austrālijā 0,84; Lietuvā 0,3; 0,38 ASV, 0,3 Japānā un 0,3 Nīderlandē. Paturot prātā, ka Lietuvā ik gadu piedzimst aptuveni 30 tūkstoši bērnu, SCMS skar 9 ģimenes.

Pasaule šim jautājumam pievērš lielu uzmanību, vāc datus par nāves gadījumu skaitu, analizē katru gadījumu un veic lielu skaidrojošo un izglītojošo darbu ar topošajām un jaunajām māmiņām. Tikmēr Lietuvā informācijas ir par maz.

Protams, mūsdienās, kad viedie pulksteņi skaita katru mūsu soli un sirdspukstus, mūsdienu tehnoloģijām ir ko piedāvāt vecākiem, kuri ir noraizējušies par SIDS, piemēram, mazuļa elpošanas vai mazuļa kustību monitorus . Pasaulē ir pietiekami liela ražotāju un modeļu izvēle, taču neaizmirstiet vienu galveno – neviens monitors nepasargās Jūsu mazuli no SCMS. Ne visi ražotāji to uzsver, bet monitors tikai uzrauga mazuļa elpošanu, un avārijas gadījumā par to ziņo. Jā, daļai no tiem ir profilaktiskais trauksmes mehānisms, jā, daži izdod pietiekami kaitinošu skaņu – informēt vecākus par palīdzības nepieciešamību, taču visas turpmākās darbības, kas jāveic nekavējoties – mazuļa reanimācija ir jāveic līdz plkst. vecākiem un pēc iespējas ātrāk. Ikvienam tētim, mammai, bērna aprūpējam ļoti precīzi un konkrēti jāzina, kā atdzīvināt mazuli - un tas nav saistīts tikai ar SCMS, tas ir aktuāli arī daudzos citos gadījumos - nosmakšanas, noslīkšanas u.c. Pat zinošajiem ļoti ieteicams periodiski atsvaidzināt zināšanas - neviens apraksts nesniegs tik daudz informācijas kā video, kas atrodami publiskajā telpā, meklējot "mazuļa reanimācija" - ticiet man, labāk, ka šāds zināšanas nekad nav vajadzīgas, bet, ja jums tās dažreiz ir vajadzīgas - jums jābūt gatavam - tās var palīdzēt glābt dzīvību. Ja tomēr izlem iegādāties elpošanas vai kustību monitoru, esi gatavs tērēt diezgan daudz, kā arī neceri pēc lietošanas to pārdot otrreizējā tirgū – prece nav pieprasīta, jo paredzēta lietošanai tikai viens bērns, pievērsiet īpašu uzmanību tam, lai prece būtu sertificēta – vēlams, lai būtu arī medicīniskās ierīces statuss. Ne tikai tas, ka pirmajās mazuļa monitora lietošanas dienās parādās viltus "trauksmes", bet dažreiz pat vēlāk - esiet gatavs izbiedēt. Tieši tāda ir audzināšana – baidīties no visa, uztraukties par visu. Neapšaubāmi, tikai jūs varat izlemt, vai šodienas inovācijām patiešām ir jārod ceļš jūsu ģimenē, vai arī sniegtais sirdsmiers kompensē visus progresīvo tehnoloģiju trūkumus.

Atšķirībā no elpošanas vai kustību monitoriem, droša miega noteikumi ir jāievēro katrā mājā – un bez nosacījumiem. Jaunās māmiņas bieži mēdz apsegt mazuli ar segām, nolikt blakus lācīti vai auduma spilventiņu , uzlikt marli (bez tās mazulis neaizmigs!). Pat ja vienmēr bez ierunām paļaujamies uz māmiņu intuīciju un sirdi – tas gan neattiecas uz mazuļa drošu miegu –, māmiņām ir jāievēro savas jomas neonatologu sagatavotie droša miega noteikumi. Starp citu, arī šie noteikumi ir 100% nenovērš SCMS (pretējā gadījumā SCMS nebūtu tik draudīgs un biedējošs), taču ir profilaktiski pasākumi un, pēc neonatologu domām, tie palīdz samazināt SCMS risku.

Galvenie ieteikumi drošam miegam, kas jāievēro māmiņām vai aprūpētājiem:

• Bērns jānovieto uz muguras. Izvairieties gulēt uz sāniem vai vēdera, ja vien to nav norādījis ārsts.
• Bērna istaba ir regulāri jāvēdina, un temperatūra nedrīkst pārsniegt 20 °C mazuļiem līdz 8 nedēļu vecumam un 18 °C vecākiem mazuļiem.
• Miega laikā bērnam ir jāspēj brīvi kustināt rokas un kājas. Mazuļa drošībai svarīgi, lai viņam pašam būtu iespēja mainīt pozu. Ieteicams mazuli iemidzināt guļammaisā - tad nav vajadzīgas segas, mazulis nepārkarsīs.
• Bērnam jāguļ atsevišķā gultiņā, bet gultiņu ieteicams novietot vecāku guļamistabā, lai varētu palīdzēt mazajam, ja viņam nepieciešama tava palīdzība.
• Spilvenus nedrīkst likt gultiņā – tie var kļūt par bīstamības avotu mazuļa elpošanai. Tā paša iemesla dēļ nedrīkst aizsegt bērna seju. Neatstājiet mazuļa gultiņā rotaļlietas, knupīšus un citus priekšmetus, ar kuriem bērns var aizsegt seju vai aptīties ap kaklu.
• Bērnam jāguļ uz cieta matrača, kas pielāgots gultas izmēram.
• Bērnu gultiņa spraugas nedrīkst pārsniegt 8 cm – lielākās spraugās bērnam var aizķerties galva.
• Ja iespējams, bērnu vajadzētu barot ar krūti – lielākā daļa ārstu uzskata, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo attīsta elpošanas prasmes un pozitīvi ietekmē visu attīstību.
• Ja iespējams, mēģiniet ievērot bērna dienas režīmu: regulāru gulēšanas un barošanas laiku. Mierīgums un fiksēts dzīves ritms pasargā bērnu no stresa, kas var izraisīt nevēlamas reakcijas.
• Ja bērns ir pārstājis raudāt, pārbaudiet, vai viņš guļ mierīgi.
• Bērna istabā nedrīkst turēt dzīvnieku.
• Telpā, kurā bērns uzturas un guļ, nedrīkst smēķēt.
• Regulāri dodiet bērnam kaut ko padzerties, īpaši vasarā, kad organisms ātrāk zaudē šķidrumu.
• Grūtniecības laikā nesmēķējiet, nelietojiet alkoholu un nelietojiet narkotikas.
• Ārstnieciskos preparātus, pat tos, kas tiek pārdoti bez receptes, drīkst lietot tikai pēc iepriekšējas konsultācijas ar ārstu.
• Ar mazuli periodiski jāapmeklē ģimenes ārsts.

Aizsargājiet savus mazos miegu.