Pirmās ziemas ar mazuli bieži atgādina eksāmenu, par kuru neviens nav runājis dzemdību nodaļā: vai šodien jau drīkst iet ārā? Vai varbūt ir pārāk auksts? Vai vispār ir temperatūra, pie kuras automātiski saki: „Labi, šodien paliekam mājās”? Patiesība ir tāda – jaundzimušie ir jutīgāki pret aukstumu nekā vecāki zīdaiņi, jo viņiem vēl ir grūti regulēt ķermeņa temperatūru, viņi ātri apsaldējas un nesaka, ka „mammu, man nemaz nav smieklīgi”. Tāpēc ziemā piesardzība noteikti nenāks par ļaunu.
Lielākā daļa veselības speciālistu piekrīt: ja ārā temperatūra sasniedz aptuveni –10 °C vai zemāk, jaundzimušajam labāk ir palikt mājās. Tas nav skaitlis, kas izvilkts no mammu interneta foruma „Supernanny3000” – mediķi vienkārši norāda, ka tādā aukstumā mazuļa elpceļi tiek kairināti ātrāk, un viņa ķermenim vēl nav resursu efektīvi sasildīties. Ja ir stiprāks vējš vai mitrums, aukstums jūtams vēl spēcīgāk, tāpēc pat –5 °C var pārvērsties par „mammu, kāpēc mana deguns maina krāsu?”. Protams, mēs runājam par jaundzimušajiem. Sasniedzot 1–3 mēnešu vecumu, viegli ziemas izbraucieni jau parasti ir iespējami, bet tikai īsu brīdi, vērojot, kā mazulis jūtas un vai nesāk sarkt vaigi, rociņas vai deguns.
Vecāki zīdaiņi parasti sadraudzējas ar ziemu krietni agrāk, taču arī šeit veselais saprāts uzvar vēlmi „pastaigāsimies, lai kas arī notiktu”. Ja temperatūra tuvojas –15 °C, pat pusgadus vecam mazulim labāk ieplānot iespaidu dienu telpās. Ne tāpēc, ka viņš ir „pārāk vājš”, bet tāpēc, ka mazu bērnu āda ir daudz plānāka, un viņu organisms zaudē siltumu ātrāk nekā pieaugušajiem. Tas pats attiecas arī uz vēju – auksts vējš dažkārt pārvēršas par īstu neredzamu ziemas viesuļvētru, kas dažu minūšu laikā spēj atņemt ķermeņa siltumu pat caur biezu kombinezonu.
Svarīgi ir pieminēt arī laika ilgumu. Ja jaundzimušajam ārā jau ir pietiekami silts (teiksim, ap 0…–5 °C), pirmās ziemas pastaigas nedrīkstētu ilgt ilgāk par 10–20 minūtēm. Tas nav noteikums ar eksāmenu beigās, bet nogurums, aukstuma sajūta un ātra mazuļa ķermeņa atdzišana var parādīties negaidīti. Un, ja mazulis guļ ratiņos pagalmā – vērojiet nevis pulksteni, bet gan viņu: aukstas rociņas, sarkans deguns vai nemierīga murmināšana liecina, ka ziema jau ir uzvarējusi pirmo kārtu.
Vissvarīgākais – nebaidīties uzticēties savām sajūtām. Ja tev pašai ir auksti pat ar trim kārtām, termoveļu un to vienu šalli, ko tu valkā tikai tad, kad dzīve spiež pie sienas, visticamāk, ka arī mazulim nebūs ļoti patīkami. Ja laiks liek šaubīties – ir pilnīgi normāli izvēlēties mājas siltumu, pledu un karstu tēju. Jaundzimušajiem tiešām nav nepieciešama ikdienas ziemas „rūdīšana”, īpaši, ja mēs vēlamies audzināt veselus, nevis atdzesētus mazuļus.
Ziema ir skaista, bet noteikti ne konkurss, kurš visilgāk pavadīs laiku ārā ar mazuli. Katru reizi izvēlieties to, kas jums abiem šķiet visdrošākais, siltākais un mājīgākais – mazuļi aug ātri, tāpēc ļoti drīz pienāks laiks, kad viņi skries pa sniegu ātrāk, nekā jūs paspēsiet uzvilkt apavus.
